lven
» CĒSIS
» Kur palikt (viesnīcas, viesu nami u.t.t.)


CĒSIS
Cēsis ir ne tikai viena no vecākajām, bet arī latviskākajām pilsētām. Krāšņām dabas ainavām un vēstures liecībām bagāta, tā iemieso intriģējošu senatnes garu un mūsdienīgu pašapziņu.
Cēsu vēsture aizsniedzas vairāk kā 800 gadu tālā pagātnē. Tās biogrāfijā ierakstīts gan senās Vendu pils pastāvēšanas laiks, kas devis pilsētai tās vācisko nosaukumu Venden, gan 1206. gads, kad pilsēta pirmoreiz minēta hronikās, gan Hanzas savienības periods, kad Cēsīs notika pat Baltijas reģiona Hanzas pilsētu apspriedes, gan Valtera fon Pletenberga personība, kura valdīšanas laikā pilsēta īpaši uzplauka. No Cēsīm nāk arī sarkanbaltsarkanais mūsu valsts karogs. Padomju laikā Cēsis gan tika veidotas, tomēr nekļuva par rūpniecības pilsētu. Mūsdienu Cēsis gaida ciemos tūristus no tuvām un tālām vietām, jo vēlas dalīties ar senatnīgo auru, interesantajiem apskates objektiem un omulību, ļaujot katram izbaudīt pilsētas viesmīlību.

Ja vēlaties atvilkt elpu no lielpilsētas burzmas un nemiera, jādodas pastaigā pa mazajām Cēsu ieliņām, kuru plānojums saglabājies vēl no viduslaikiem. Cēsu baznīca un vecās pilsdrupas ar Pils parku ir vietas, kur ļauties domām un atklāsmēm.

Jau 13.gadsimta sākumā Cēsīs senāka vendu pils tika pārveidota un īslaicīgi kalpoja arī par Zobenbrāļu pils vietu. Taču jau pēc dažiem gadiem līdzās senajam pilskalnam tika uzsākta daudz lielākas pils celtniecība no dolomīta bluķiem. Līdz viduslaiku beigām Cēsu pilij bija izbūvēta centrālā daļa ar četriem korpusiem un iekšpagalmu, kā arī trīs priekšpilis. Cēsu pils kompleksam bija pieci lieli torņi un vairāki vārti torņi, komplicēta zemes aizsargvaļņu sistēma, aizsargmūri un pat 42 metrus garš tilts, torņu sienu biezums sasniedza pat 4,7 (!) metrus.


Pils tika pamesta vairāk kā pirms 300 gadiem, taču tā turpina pastāvēt - vienā no priekšpilīm 18.gadsimtā tika uzcelta jauna pils, savukārt pārējā pils daļa uzskatāma par iespaidīgākajām pilsdrupām Latvijas teritorijā.


Printēt